Dzesētāja izmēru nosaka siltuma slodze kilovatos, nevis tvertnes tilpums. Kā to aprēķināt un nepārmaksāt.
Biežākā kļūda, izvēloties procesa dzesētāju (čilleri): skatās uz tvertnes litriem. Bet izšķirošais ir siltuma slodze kilovatos — cik daudz siltuma iekārta izdala un cik ātri tas jāaizvada.
Labākais avots ir iekārtas datu lapa — meklē “dzesēšanas jauda” vai “siltuma izkliede” (heat dissipation) kW. Ja tā nav, to var aprēķināt no dzesēšanas ūdens plūsmas un temperatūras starpības.
Jauda (kW) ≈ plūsma (L/min) × ΔT (°C) × 0,07. Piemērs: 40 L/min pie 8 °C starpības ≈ 22 kW. Reversi: ja zini vajadzīgo jaudu, vari atrast plūsmu vai ΔT.
Aprēķinātajai slodzei pieliec 15–20 %. Karstā vasarā gaisa dzesēts kondensators strādā vājāk, un laika gaitā tas aizsērē. Rezerve nozīmē, ka dzesētājs turēs temperatūru arī tad.
Jauda nav viss. Sūknim jānodrošina vajadzīgā plūsma un spiediens tavam kontūram (garas līnijas un šauras caurules prasa vairāk). Un padomā par temperatūras precizitāti: parastai dzesēšanai der ±1 °C, precīziem procesiem (lāzeri, kristālu audzēšana) vajag ±0,1 °C.
Safīra kristālu audzēšanā mēs uzstādījām 38 kW termo-dzesētāju ar precīzu temperatūras uzturēšanu — sk. Falcon Sapphire darbu atskaiti. Tur precizitāte nebija greznība, bet procesa kvalitātes daļa.
No siltuma, ko iekārta izdala (kW). Ja zini dzesēšanas ūdens plūsmu un temperatūras starpību: jauda ≈ plūsma (L/min) × ΔT (°C) × 0,07.
Tvertne palīdz nogludināt svārstības, bet izmēru nosaka dzesēšanas jauda (kW), ne litri. Vispirms atrisini jaudu.
Parasti 15–20 % virs aprēķinātās slodzes — karstām dienām, netīrumam kondensatorā un nākotnes rezervei.
Atsūti izmēru, kodu vai bildi no iekārtas — palīdzēsim izvēlēties pareizo.
